2015. gada korporatīvās komunikācijas tendences: uzmanības monetizācija

Decembrī es vienmēr aizdomājos par to, ar kādu atslēgvārdu es apzīmētu komunikācijas jomu aizejošajā gadā. 2015. gadam es piešķirtu apzīmējumu “virtuālās slavenības”. Rudenī mēs veicām nelielu pētījumu, lai redzētu, kuri Latvijas iedzīvotāji ir vispopulārākie sociālo tīklu lietotāju vidū. Rezultāti izrādījās ļoti interesanti, jo atklāja jaunas slavenību paaudzes parādīšanos. Tie ir jaunieši, kas iegūst milzīgu popularitāti ar aktivitāti internetā. Piemēram, viņiem ir interesants Instagram profils, kam katru dienu uzmanīgi seko līdzi vairāki desmiti vai pat simti tūkstošu lojālu lietotāju. Uzmanības ekonomikas apstākļos, kādos mēs dzīvojam, šāda situācija loģiski noved pie šīs ciešās uzmanības monetizācijas. Virtuālās slavenības sāk saņemt dāvanas un reklāmas līgumus no zīmoliem, kuri vēlas piesaistīt lojālās auditorijas uzmanību. Šīs tendences iespaidā korporatīvā komunikācija iegūst jaunas nokrāsas. Produktu izvietošana nav jauns jēdziens. Mēs pie tās jau esam pieraduši ne vien Holivudas, bet arī vietējās filmās. Taču tagad mēs to redzam daudz intīmākos apstākļos, reālas personas sadzīvē, personas, kura mums patīk, kam mēs uzticamies, ar kuru, iespējams, asociējam sevi. Tas rada arī jaunas komunikācijas formas. Viena no tām ir “Сelebrity box”, kas virtuālajām slavenībām dod iespēju izmēģināt lietas un dalīties savos iespaidos. Cita — līdztekus žurnālistiem un pazīstamām sabiedrības dāmām un kungiem uz pasākumiem tiek aicinātas arī virtuālās slavenības. Turklāt tās kļūst arī par reklāmas un PR kampaņu daļu, savai mērķauditorijai saprotamā valodā nododot zīmola vēstījumu. Piemēram, lai pievērstu jauniešu uzmanību nodokļu nomaksas jautājumiem, Latvijas Finanšu ministrija šogad piesaistīja populārus reperus, kas uzrakstīja dziesmu #nomaksāt. Mērķauditorija labprāt klausījās dziesmu, publicēja to sociālajos tīklos, atkārtoja piedziedājumu, ka nodokļi ir jāmaksā. Šo procesu ietekmē dzeltenās preses iecienītās slavenības arī ir spiestas audzēt savu popularitāti internetā. Šogad es ievēroju tendenci, ka daļa no tām Facebook iespējamo “draugu” skaita ierobežojumu dēļ ir izveidojusi šajā sociālajā tīklā savas lapas, kā arī sākusi aktīvāk un mērķtiecīgāk sazināties Instagram. 2016. gadā paskatīsimies, vai iedzīvosies Periscope, kas sākumā kļuva samērā pieprasīts virtuālo slavenību vidū, lai gan šķiet, ka daži no viņiem jau ir sapratuši, ka interesanta videotranslācija ir daudz sarežģītāks žanrs par vienu skaistu fotogrāfiju ar īsu, jauku tekstu dienā. Vai jaunā tendence samazina citu, klasiskāku korporatīvās komunikācijas formu efektivitāti? Diez vai. Katra komunikācijas forma atbilst mērķiem, auditorijai un kontekstam. Es šeit drīzāk saskatu mums pieejamā arsenāla paplašināšanos, nevis viena elementa aizstāšanu ar citu.