Apģērbs kā līdera komunikācijas stratēģija

Biznesa pasaulē mēs bieži runājam par stratēģijām, investīcijām un inovācijām, bet reti apstājamies, lai padomātu par tik šķietami ikdienišķu lietu kā apģērbs. Tomēr uzvalks vai kleita var būt daudz spēcīgāks vēstījums nekā prezentācijas slaidi vai korporatīvās runas. Apģērbs iet pāri estētiskajam rāmītim mūsu profesionālajai kompetencei. Pētījumi rāda, ka tas kļūst par komunikācijas instrumentu, kas spēj radīt uzticību, paaugstināt autoritāti un pat ietekmēt mūsu pašu psiholoģisko stāvokli.

Nav nejaušība, ka daudzi ikoniski līderi ir kļuvuši atpazīstami tieši ar savu vizuālo tēlu. Stīvs Džobss ar melno džemperi ar augstu apkakli, Mārgareta Tečere ar pērļu virtenēm, Vinstons Čērčils ar cigāru – tie ir piemēri, kā garderobes detaļa vai aksesuārs kļūst par līdera “parakstu”. Faktiski stils kļūst par daļu no līderu komunikācijas stratēģijas, jo caur to viņi var nodot daudz svarīgu vēstījumu.

Pirmā iespaida diktatūra

Cik ātri mēs izveidojam pirmo iespaidu par cilvēku? Daudzās grāmatās bieži sastopams pieņēmums – trīs sekundēs. Taču zinātnieki pierādījuši, ka pat sekunde nav vajadzīga. Pietiek ar vienu desmitdaļu sekundes, lai prāts izdarītu spriedumus par cilvēka statusu, kompetenci un pat harismu.

Interesanti, ka kaut gan dārgs apģērbs signalizē par augstāku sabiedrisko stāvokli, tas nepalielina uzticību. Toties smaids, skatiens acīs un harmoniski piemeklēts tērps var būtiski pastiprināt gan simpātijas, gan pārliecību par jūsu profesionālismu. Tieši šajā mirklī rodas atbilde uz izšķirošo jautājumu par to, vai sarunas partneris ir gatavs jūs uzklausīt un sekot.

Svarīgi saprast arī, ka pirmā iespaida likumi darbojas abos virzienos – tie ietekmē gan apkārtējo uztveri, gan mūsu pašu pašsajūtu. Tā, kāda pētījuma darbinieki, kas strādāja birojā, varēja brīvi izvēlēties sev tērpu. Viņi desmit dienas aizpildīja anketas, informējot par to, ko valkā, kāds ir pašvērtējums, kā veidojas mijiedarbība ar kolēģiem un kāda ir darba produktivitāte. Apkopojot anketas, atklājās, ka estētisks un oriģināls apģērbs paaugstināja pašvērtējumu, kas savukārt veicināja panākumus profesionālo uzdevumu izpildē. Tērpa atbilstībai darba videi bija līdzīga ietekme, taču tikai tajās dienās, kad darbinieki bieži nonāca saskarē ar kolēģiem. Apģerbs darbojas gluži kā bruņas, kas ne tikai aizsargā, bet arī piešķir spēku.

Harisma un kontrasts

Kāds ir “tipisks līderis”? Atbilde šķiet pašsaprotama – uzvalks, kaklasaite, oficiāls stils. Tomēr realitāte ir niansētāka. Pētījumi rāda, ka visbiežāk līderis tiek asociēts ar formālu tērpu, bet harismu bieži rada kontrasts. Hierarhiskā organizācijā harismātiskāks šķiet vadītājs, kas atļaujas uz darbu ierasties ikdienišķākā apģērbā. Savukārt elastīgā, radošā uzņēmumā lielāku iespaidu atstāj tieši formāls izskats.

Tātad patiesam līderim piemīt divi pretēji spēki: no vienas puses – stabils, profesionāls tēls, kas iemieso autoritāti; no otras – drosme pārkāpt noteikumus un ar apzinātu kontrastu radīt iespaidu. Īsts līderis vienmēr spēlē ar šīm robežām. Viņš zina, kad atļauties klasiskā uzvalka stingrību un kad – drosmīgu žestu, kas parāda individualitāti.

Sievietes spēka kostīms

Modes pētniece un mākslas doktore Una Pūpola savā pētnieciskajā darbā “Kas vainas šai sievietei?” runā par to, ka apģērbs sievietēm biznesa vidē joprojām pilda īpašu lomu. Tas ir instruments, kas ļauj balansēt starp profesionalitāti un sievišķību, starp individuālo un sociālo. “Varas kostīms” ir gan bruņas, gan platforma. Tas palīdz sievietei apliecināt piederību korporatīvajai videi, vienlaikus saglabājot iespēju ar savu tēlu stāstīt savu stāstu.

Un tomēr – sievišķībai biznesa vidē joprojām ir sava cena. Vara cilvēku prātos vēl aizvien tiek asociēta ar maskulīno, un sievietei nākas balansēt starp sabiedrības gaidām par “pareizu” ķermeņa pārvaldību un profesionālās kompetences apliecināšanu. Intervējot 19 augsta līmeņa vadītājas Latvijā, Una Pūpola ir atklājusi, ka Latvijas sievietes līderes to risina stratēģiski, izmantojot vizuālo tēlu kā vēl vienu komunikācijas kanālu: tas kļūst gan par pilnvarojošu spēka instrumentu, gan par vēsturisku kompromisu – iespēju ienākt patriarhālajā biznesa pasaulē, sākotnēji “kopējot vīrieti”, bet pēc tam – radot savu noteikumu valodu.

Virtuālā realitāte un Zoom tērps

Pandēmijas gados mēs visi pieredzējām jaunu tēla dimensiju – virtuālo. Uzvalka augšdaļa kombinācijā ar mājas tērpa lejasdaļu kļuva par normu, un 75% darbinieku atzina, ka šādi ģērbjas videokonferencēs, kurām pieslēdzas no mājām. Taču pētījumi liecina – šī “jaukšana” nav tik nekaitīga, kā šķiet. Tā rada psiholoģisku disonansi: ķermenis atrodas mājās, bet prāts – darbā. Rezultāts? Zemāka iesaiste un diskomforts.

Šeit parādās vēl viens būtisks aspekts – vide. Pētījumi saka, ka neitrāls fons, grāmatu plaukts vai gaumīgs dekors sarunbiedros rada uzticamību un kompetences sajūtu. Savukārt virtuāli kosmosa vai tropiskās salas foni drīzāk raisa ironiju. Tas nozīmē: arī Zoom telpa ir mūsu vizītkarte, un tā pelna tikpat daudz uzmanības kā izvēlētā kaklasaite vai auskari. Arī fons viedzvanā spēj nodot svarīgus vēstījumus. Vai esat apzināti padomājuši, kas tieši būtu redzams kadrā, lai atstātu par sevi pareizo iespaidu?

Stratēģiska pieticība – sadarbības atslēga

Apģērbs ir arī sociālo signālu valoda. Vēl 19. gadsimta ekonomists Torstīns Veblens rakstīja par “demonstratīvo patēriņu” – vēlmi izrādīt bagātību statusa dēļ. Taču mūsdienu pētījumi pierāda, ka sadarbības situācijās šī stratēģija var strādāt pretēji. Luksusa logotipi uz krekla rada iespaidu par savtību, kas pazemina sarunbiedru uzticību.

Tas nozīmē, ka mūsdienu līderim noteiktās situācijās pieticība var būt stratēģiski izdevīgāka izvēle nekā spožums. Ja mērķis ir vienoties, labāk atstāt greznos simbolus mājās un izvēlēties vienkāršāku, bet gaumīgu tērpu. Apģērbs var būt tilts vai siena – izvēle ir mūsu rokās.

Svarīgākais – apģērbs var kļūt par līdera sabiedroto. Tas spēj dot spēku, palīdzēt koncentrēties un ietekmēt paša un komandas rezultātus. Bet tikai tad, ja mēs to izmantojam apzināti. Tāpēc nākamreiz, izvēloties drēbes darba dienai, intervijai vai runai konferencē, uzdodiet sev jautājumu: kam un kādu vēstījumu es vēlos šodien nodot?

Dr.Sc.Comm. Olga Kazaka, sabiedrisko attiecību aģentūras Olsen+Partners partnere, “Pirmās PR grāmatas” autore

Olgas Kazakas foto.