Ekspertu intervijās sabiedrību visvairāk kaitina izvairīšanās atbildēt uz jautājumu

Pētījumā noskaidrots, ka trešdaļu skatītāju (34%) visvairāk kaitina eksperta izvairīšanas atbildēt uz jautājumu. Tas auditorijai rada sajūtu, ka eksperts vai nu nesaprot jautājumu, vai arī nevēlas uz to sniegt tiešu atbildi, tādejādi radot uzticības trūkumu un aizdomas par informācijas slēpšanu.

Otra biežāk sastopamā problēma ir nespēja skaidri formulēt vēstījumu. Gandrīz piektdaļa respondentu (19%) norādīja, ka ekspertiem bieži vien ir grūtības skaidri izteikt savu galveno domu, kā rezultātā auditorija nesaprot, ko runātājs patiesībā vēlas pateikt. Mūsdienu komunikācijā vienkārši runāt par sarežģīto ir augstākā profesionalitāte.

Trešā izplatītā problēma ir paužu aizpildīšana ar skaņām, ko norāda 7% respondentu. Tas ne vien liecina par zināmu neveiklību, bet var novērst uzmanību no galvenās tēmas un radīt iespaidu par eksperta pārliecības trūkumu.

Vēl viens traucējošs elements, kas tiek pieminēts, ir pašreklāma (5%). Lai gan ekspertiem nereti ir tendence izmantot intervijas laiku, lai reklamētu sevi vai savus produktus, tas var kaitināt auditoriju un novērst uzmanību no intervijas galvenā mērķa - sniegt objektīvu un noderīgu informāciju.

Cits faktors, ko piemin aptaujas dalībnieki, ir neskaidrība par to, kā vēstījums skar klausītājus (3%). Ja auditorija nesaprot, kā eksperta sniegtā informācija attiecas uz viņiem, viņi var zaudēt interesi un nespēt sasaistīt vēstījumu ar savu situāciju vai vajadzībām. Vienlīdz izplatīti traucēkļi ir monotons balss tonis (3%) un nepārliecinātība vai uztraukums (3%). Šie aspekti var šķist mazāk nozīmīgi, taču tie visi ietekmē to, kā eksperta vēstījums tiek uztverts un cik efektīvi tas sasniedz auditoriju.

Aptaujas rezultāti liecina, ka veiksmīgas ekspertu intervijas prasa daudz vairāk nekā tikai zināšanas un pieredzi – svarīga ir arī prasme pasniegt informāciju.

“Šodien ir izcilu komunikatoru, līderu un ekspertu laiks, jo informācijas pārpilnībā cilvēki ieklausās viņos, lai izprastu svarīgus notikumus. Mūsu aptauja spilgti parāda, cik nozīmīga ir ne tikai ekspertīze, bet arī spēja skaidri un pārliecinoši nodot savu vēstījumu auditorijai. Tāpēc ir būtiski, lai vadība un eksperti regulāri izietu mediju treniņus, kas iemāca gan noslīpēt vēstījumu, gan arī pārvarēt uztraukumu un izkopt pārliecinošu komunikācijas stilu. Galu galā, veiksmīgas komunikācijas pamatā ir prasme runāt tā, lai auditorija ne tikai klausītos, bet arī sadzirdētu. Tāpēc mediju treniņš ir viena no labākajām investīcijām organizācijas reputācijā, kas atmaksājas ilgtermiņā,” norāda Olga Kazaka, komunikācijas aģentūras “Olsen+Partners” valdes locekle.

Sabiedrības aptauju pēc komunikācijas aģentūras “Olsen+Partners” pasūtījuma veica pētījumu kompānija "Norstat", aptaujājot 1000 iedzīvotājus visā Latvijā šī gada septembrī.