Instagram influeceri: nevis skaits, bet izcelsme

Viennozīmīgi, mārketinga un sabiedrisko attiecību nākotne ir sociālajos tīklos: 88% jauniešu vecumā no 13 līdz 16 gadiem ikdienā sērfo internetā, izmantojot viedtālruņus, turklāt 70% no viņiem lielāko daļu sava laika pavada, izmantojot sociālos tīklus. Vairāk nekā puse jauniešu (57%) internetu patērē vismaz 3 stundas dienā [1]. Paredzams, ka līdz 2017. gada beigām 75% nozares profesionāļu savās kampaņās izmantos influencerus [2], savukārt tiek prognozēts, ka 2018. gadā par 39% palielināsies šī kanāla izmantošanas izmaksas [3]. Gaidīsim aktuālos datus, lūkojot, vai tiks attaisnotas iepriekšminētās prognozes, taču jau tagad jāatzīst, ka “neformālā komunikācija” mūsdienu versijā definējama kā influencer marketing, kas mūsdienu komunikācijas laukā paliks ilgstoši un tādēļ būtu jāuztver visai nopietni. Jau kopš seniem laikiem word of mouth komunikācija bija spējusi gāzt kalnus, vai, kā minimums, pilsētas. Šādā pat veidā 1635. gadā Nīderlandi apņēma tulpju drudzis: ikviens uzskatīja par nepieciešamību savā īpašumā iegādāties tulpes, kas, pateicoties “viedokļu līderu” radītajai ažiotāžai, kļuva par bagātības un varas simbolu, atspoguļojot augsto statusu sabiedrībā. Baumās pamatotās spekulācijas noteica rekordlielu tulpju sīpolu cenu, kas šodienas izteiksmē būtu līdzvērtīga 40 000 dolāru, savukārt 1637. gadā sabiedrības viedoklis krasi mainījās, kļuva negatīvs attiecībā uz tulpju iegādāšanos un to cena samazinājās 20 reizes, kas tādējādi valstī radīja dziļu finanšu krīzi. Notikuma rezultātā Nīderlande pat vairākas desmitgades pēc šī gadījuma izjuta zināmas grūtības kolonijas intereses aizstāvošo kareivju pakalpojuma izmantošanas apmaksā, kas līdztekus veicināja Jaunās Amsterdamas, skaistās pilsētas Amerikas austrumkrastā, kura tagad tiek saukta par Ņujorku, zaudējumu [4]. Šis komunikācijas kanāls savu aktualitāti laika gaitā nemaz nav zaudējis – gluži otrādi – šobrīd, kad Facebook ieprogrammē rīkus, piespiežot zīmoliem maksāt par reklāmu, kas ļautu sasniegt vēlamo auditoriju, lolotā auditorija cenšas slēpt reklāmu, atzīmējot to kā nebūtisku. Mēģinot tikt galā ar esošo reklāmas daudzumu, cilvēki vidēji saskaras ar 10 000 reklāmas ziņu dienā [5]. Vienlaikus, strādāt, izmantojot influencerus, ir tāpat kā mērķēt dzīvniekam tieši acīs, lai netiktu sabojāta viņa āda, turklāt to visu darot aizsietām acīm: ambiciozs mērķis, bet realitātē bez maz vai neīstenojams. Pamata būtība slēpjas “pareiza ieroča” izvēlē, proti, atbilstoša līdera izvēlē. Galvenā kļūda ir aprobežoties ar diviem pamata atlases faktoriem – maksimālajam sekotāju skaitam Instagram un atrašanās vietai. Kāpēc tiek runāts tieši par Instagram? Tādēļ, ka katru dienu to izmanto 54% jauniešu vecumā no 9 līdz 16 gadiem, savukārt, piemēram, Facebook izmanto 24% šīs pašas auditorijas [6]. Piemēram, ja mēs vadāmies, ņemot vērā iepriekšminētos abus faktorus, tādā gadījumā vislielākais sekotāju skaits Instagram platformā ir trim latviešiem: 1. Kristaps Porziņģis – 1.6 miljoni sekotāju 2. Stass Davidovs – 444 tūkstoši sekotāju 3. Nastja Svon – 337 tūkstoši sekotāju Vienlaikus, ar servera Livedune.ru pakalpojuma palīdzību izanalizējot šo lietotāju auditoriju, izrādās, ka, piemēram, Kristapa sekotāju lokā ir 12% latviešu auditorijas, bet Nastjai un Stasam tie ir tikai 2%. Tādā veidā, ja mūsu mērķauditorija ir latvieši, tad 1,6 miljoni sekotāju pārtop 192 000, 444 tūkstoši – 8900 tūkstošos, savukārt 337 tūkstoši sekotāju pārtop 6740. Par attaisnojumu, jāpiebilst, ka Kristaps jebkurā gadījumā saglabā līdera pozīcijas, kurš tādā veidā ir latvietis ar vislielāko latviešu sekotāju skaitu Instagram vietnē, savukārt Stass šajā topā ierindojas 96. vietā, bet Nastja – 121. vietā. Bez šaubām, ir samērā daudz citu faktoru, kuri būtu jāņem vērā, plānojot kampaņas ar influenceru līdzdalību, kā piemēram:

• Tematika, kas ir tuva izvēlētajam influencerim - pat vispopulārākā personība var nebūt viedokļu līderis kādā noteiktā jautājumā. Par zīmola vēstnesi labāk ir izvēlēties konkrētās nozares profesionāļus, kā piemēram, kosmētikas reklamēšanai izvēlēties kādu visiem zināmu vizāžistu.
• Influencera auditorijas demogrāfiskie dati
• Engagement rate (iesaistes līmenis)
• Influencera viltus sekotāju skaits

Kā liecina vēstures dati, darbam ar influenceriem ir milzīgs potenciāls. Kā piemēram, sākot ar 2001. gadu Procter & Gamble aktīvi izmanto product seeding jauniešu viedokļu līderu vidū. Šī iemesla pēc, tika uzrādīti tik augsti pārdošanas rezultāti, kas tādējādi šobrīd esošo Procter & Gamble viedokļu līderu bāzi ASV veido 250 000 sekotāju apmērā. Turklāt, 2005. gadā kompānija organizēja māmiņu kustību 500 000 cilvēku sastāvā, ar nosaukumu “Tremor Moms”. Saskaņā ar kompānijas datiem, jau toreiz, neskatoties uz to, ka vēl nepastāvēja ne Facebook ne vēl jo vairāk Instagram vietnes, product seeding par 30% palielināja kompānijas ieņēmumus [7]. Tādēļ darbam, izmantojot šo komunikācijas kanālu, bez šaubām ir milzīgs potenciāls. [1] Ločmele, K. (2018). Bērnu un pusaudžu (9-16 gadi) medijpratības pētījuma rezultāti. [2] Stoeckle, T (2017). The Difference Between Earned Influence and Paid Promotion http://www.instituteforpr.org/difference-earned-influence-paid-promotion/ [3] Comcowich, W. (2017). Survey: How to measure influencer marketing’s value in 2018 https://www.ragan.com/Main/Articles/b8c531a8-5913-438a-8c49-d3d5031b2e47.aspx [4] Dash, M. (1999) Tulipomania: the story of the world’s most coveted flower and the extraordinary passions it aroused. New York, NY: Crown Publishers. [5] Saxon, J. (2017) Why Your Customers’ Attention is the Scarcest Resource in 2017. https://www.ama.org/partners/content/Pages/why-customers-attention-scarcest-resources-2017.aspx [6] Ločmele, K. (2018). Bērnu un pusaudžu (9-16 gadi) medijpratības pētījuma rezultāti. [7] Wells, M. (2004) Kid Nabbing. https://www.forbes.com/forbes/2004/0202/084.html#7d89d6eb492a