Kā izskatās Latvijas sabiedrisko attiecību nozare 2015.gadā

Pavisam nesen mēs ar kolēģi Ingu Latkovsku pabeidzām pētījumu “Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings 2015”, ko veicām sadarbībā ar Latvijas Asociāciju sabiedrisko attiecību profesionāļiem, CV-Online Latvia un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāti. 250 visas Latvijas PR speciālistu aptaujas gaitā mums izdevās iegūt jomas šķērsgriezumu un saprast, kādas ir sabiedrisko attiecību nozares galvenās tendences. Mums atklājās diezgan interesants Latvijas sabiedrisko attiecību speciālista portrets. Tā ir 25–44 gadus veca sieviete, katrai otrajai ir maģistra grāds (turklāt gandrīz puse respondentu ir ieguvusi izglītību ar komunikāciju nesaistītā jomā). Katrs otrais respondents strādā par projektu vadītāju, kā arī viņam nav pakļauts neviens darbinieks. Mūsu nozare tomēr ir samērā jauna. Tikai katrs desmitais tajā strādā ilgāk par 15 gadiem. Savukārt divu trešdaļu aptaujāto speciālistu darba stāžs nepārsniedz desmit gadus. Ne velti pasaulē sabiedrisko attiecību speciālisti regulāri ierindojas stresam visvairāk pakļauto profesiju saraksta augšgalā. 80% respondentu uzskata, ka šajā darbā ir vajadzīga stresa noturība. Interesanti, ka šis izrādījās vienīgais jautājumus, kuram neviens respondents nebija izvēlējies atbildes variantu «pilnīgi nepiekrītu». Turklāt puse respondentu piedzīvo stresu vairākas reizes nedēļā. Divi no pieciem aptaujātajiem speciālistiem neuzskata, ka viņiem ir līdzsvarota profesionālā un personīgā dzīve. Sevišķi akūts šis jautājums ir izrādījies sievietēm. Cits sasāpējis aspekts ir darba samaksas jautājums. Seši no desmit speciālistiem ik mēnesi uz rokas saņem ne vairāk par 1000 EUR. Turklāt ir jūtams, ka nozarē trūkst noteiktu darba samaksas standartu dažādiem amatiem. Piemēram, mēs noskaidrojām, ka projektu vadītājs var saņemt tikpat lielu algu kā viņa asistents. Lai kā arī būtu, taču pašlaik Latvijā no finansiālā viedokļa visizdevīgāk ir strādāt komercorganizācijās ar vietējo kapitālu, tām seko sabiedrisko attiecību un reklāmas aģentūras un starptautiskās organizācijas. Vismazākā alga ir pašvaldību, valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju darbiniekiem, kā arī akadēmiskajā vidē. Personīgi man patīkamu pārsteigumu sagādāja algas pieauguma tendence atkarībā no respondentu izglītības līmeņa. Tomēr, jo augstāka izglītība, jo lielāki ienākumi un stabilitātes sajūta darbavietā. Taču svarīgāks ir jautājums, cik lielā mērā darba samaksas līmenis nozarē ir adekvāts kopumā. Atbildi sniedza paši respondenti. Tikai trešdaļa ir gatava nosaukt savu algu par atbilstošu. Skumji, ņemot vērā, ka tāpat trešdaļa respondentu ir norādījuši, ka viņi regulāri strādā par 25% vairāk nekā paredzēts darba līgumā. Ja ielūkojas Latvijas sabiedrisko attiecību profesionāļu pienākumu sarakstā, var atklāt, ka tajā dominē mediju attiecības, darbs pie uzņēmuma tēla un reputācijas, kā arī stratēģiskās komunikācijas plānošana un īstenošana. Tādējādi nepārsteidz, ka Latvijas PR speciālisti par svarīgākajām zināšanām uzskata zināšanas par saskarsmi, par valodu izmantošanu, kā arī par mediju vidi. Vērtīgāko prasmju vidū, uz kurām norādīja respondenti, ir nonākusi prasme klausīties un dzirdēt, pareizi rakstīt, spēja analizēt, saskatīt likumības un izdarīt secinājumus. Iespējams, Latvijas augstskolām tieši tam būtu jāpievērš vēl lielāka uzmanība mācību programmās. Respondenti atzīst, ka sabiedrisko attiecību speciālistu attīstība galvenokārt notiek dažādos kvalifikācijas celšanas kursos, pieredzes apmaiņā ar kolēģiem, kā arī iegūstot profesionālu atzinību Latvijā vai ārzemēs. Galvenos izaicinājumus profesionāļi saskata nepieciešamībā efektīvi komunicēt ar dažādām auditorijām mazu budžetu ietvaros, uzticēšanās organizācijai izveidē un uzturēšanā, kā arī sociālo mediju iekļaušanā savā dienaskārtībā. Lai gan pētījuma gaitā atklājās daudz sasāpējušu jautājumu, priecē, ka mēs tomēr esam savas nozares patrioti. 88% respondentu uzskata savu darbu par interesantu un aizraujošu. Mūsu pētījums atklāja, ka mēs esam jauni un labi izglītoti. Mums ir atlicis vienīgi panākt atbilstošu algu un iemācīties tikt galā ar stresu. Viss pētījums: http://www.slideshare.net/olgakazaka/lv-sa-monitorings2015