Korporatīvā komunikācija 2014. gadā: par cilvēcību!

Ir pienācis laiks izvērtēt gada rezultātus korporatīvās komunikācijas jomā un pārdomāt plānus nākamajam gadam. Es vēlētos izcelt vairākus svarīgākos virzienus, kam pati gribu pievērst īpašu uzmanību 2014. gadā. Pēc manām domām, to kopīgā iezīme ir nepieciešamība vairāk iedziļināties procesos un atcerēties, ka cilvēkiem vienmēr ir jābūt komunikācijas centrālajam elementam. Pirmām kārtām mums ir nopietnāk jānodarbojas ar uzņēmumu vadītāju izglītošanu, kam ir vēl svarīgāk nekā jebkad agrāk pārskatīt savu attieksmi pret uzņēmuma komunikāciju un korporatīvo sociālo atbildību. Ir pienācis laiks saprast, ka komunikācija ir nevis skaistu preses relīžu izplatīšana un komentāru sniegšana, bet gan stratēģiski svarīgs divpusējs process, kas aptver pilnīgi visus uzņēmējdarbības līmeņus un procesus. Kam gan citam, ja ne komunikācijas vadītājam, ir jāsēž pie galda, kur tiek pieņemti uzņēmumam nozīmīgi lēmumi? Bet skaistā vārdkopa “korporatīvā sociālā atbildība” nenozīmē vienkārši labdarības ziedojumus vai nodokļu nomaksu, bet gan uzņēmējdarbības filozofiju, kam nav pieņemamas situācijas, ko attaisno ar frāzi “tas ir tikai bizness”. Man šķiet, uzņēmumu pārstāvji ļoti bieži neizlasa šo vārdkopu līdz galam, apstājoties pie “korporatīvā sociālā” — tāpēc arī uzsvars uz labdarību. Ceru, ka 2014. gadā mums pietiks laika, lai izlasītu arī vārdu “atbildība” un ar šīs atbildības apziņu pārskatītu visus uzņēmējdarbības procesus. Ir svarīgi, lai 2014. gadā mēs ne vien vairāk runātu, bet arī kaut ko darītu PR ētikas jautājumos. 2013. gads parādīja, ka krīzes situācijas, kas atbalsojas publiskajā telpā, pievelk informācijas parazītus, kuri vēlas pievērst sev uzmanību uz svešu bēdu pērkonīguma rēķina. Šādās situācijās izpaužas (vai neizpaužas) PR speciālistu profesionalitāte, kuras pamatā ir tieši ētikas principi. Ir robežas, ko nedrīkst pārkāpt lētas publicitātes dēļ. Ceru, ka 2014. gadā ar profesionāļu, kam nav vienalga, kopīgiem pūliņiem mēs spēsim skaidri noteikt šīs robežas. Ļoti gribētos, lai 2014. gadā mums būtu vairāk laika analizēt procesus, kā arī izstrādāt radošus un ilgtermiņa risinājumus. No vienas puses, 2013. gads ir nosaukts par trīs ekrānu gadu, jo daudzi, burtiski dzīvojot sociālajos tīklos, nepārtraukti izmanto datoru, viedtālruni un planšetdatoru. Tas mūs piespiež veidot kampaņas, kas ir ērti pieejamas dažādās ierīcēs, izmisīgi cīnīties par sociālo mediju lietotāju uzmanību. Šeit mums ir svarīgi iemācīties būt noderīgiem, pieejamiem, atklātiem, patiesiem un interesantiem mērķauditorijai, nevis izmantot sociālos medijus par jaunmodīgas stilierīces izlozes kanālu. No otras puses, mums ir laiks pārslimot slimību ar nosaukumu “sociālie mediji kā komunikācijas panaceja” un atcerēties, ka tas ir tikai viens no iespējamajiem komunikācijas kanāliem, ko tomēr neizmanto visi cilvēki, ar kuriem uzņēmumiem ir svarīgi sazināties. Manuprāt, mēs esam mazliet aizrāvušies ar tehnoloģijām tehnoloģiju dēļ. Atcerēsimies, cik patīkama ir personiska saskarsme, tikšanās, tālruņa zvani vai ar roku rakstīti vēstījumi. Ceru, ka 2014. gads mums palīdzēs vairāk apvienot tiešsaisti ar bezsaisti. Es esmu pārliecināta, ka nākamajā gadā nepieciešamība pēc labiem speciālistiem tikai pieaugs, tāpēc gribu vērsties pie tiem, kas tagad sēž universitātes solā: kāri uzkrājiet zināšanas un prasmes, izkopiet spēju uzņemties atbildību un nāciet uz nozari. Šeit jau gaida jaunus, talantīgus, aizrautīgus un kompetentus speciālistus. Ja man tagad vajadzētu teikt Jaungada tostu par profesionālu tematu, es sacītu: “Lai 2014. gads ir cilvēcīgas komunikācijas gads!” Un kāds būtu jūsu tosts?