Latvijas labdara portrets

Komunikatori dažādos veidos saskaras ar labdarības vai sociālās atbildības projektiem, tāpēc ir svarīgi zināt, ar kādiem cilvēkiem un viņu paradumiem būs jāsastopas šajā sensitīvajā jomā. Aģentūra A. W. Olsen & Partners nesen veica aptauju labdarības organizācijas „Taureņa efekts” vajadzībām. Rēzultātā mēs noskaidrojām, kāds viņš ir — Latvijas labdaris. Galvenie secinājumi: viņš vai viņa uzskata, ka ar labdarību vajadzētu nodarboties visiem iedzīvotājiem, un ziedo dažas reizes gadā, lai gūtu prieku par pateicību. Par komfortablu uzskata ziedojumu līdz 10 EUR apmērā ar vienreizēju pārskaitījumu vai ziedošanas kastītēs. Apgalvo, ka vislabāk ir atbalstīt finansiāli un ar brīvprātīgo darbu, bet pamatā ziedo naudu. Labprāt ziedotu medicīnai, bērniem un dzīvniekiem. Labprāt pirktu preces, ko ir saražojuši invalīdi, nepirktu bēgļu un ieslodzīto ražojumus. Balstoties uz pētījuma datiem, tika noformulētas arī trīs atziņas par Latvijas iedzīvotāju labdarības paradumiem. 1. Izvēlamies visvieglāko — iedot naudu Divas trešdaļas atbildējušo uzskata, ka ar labdarību vajadzētu nodarboties visiem iedzīvotājiem. Tā biežāk domā respondenti ar augstāko izglītību, bet retāk — ar vispārīgo vidējo izglītību. Lielākā daļa respondentu (53 %) nodarbojas ar labdarību dažas reizes gadā, nekad — tikai 2 % respondentu, par iemeslu minot naudas trūkumu, kā arī uzticības trūkumu atbalsta saņēmējiem. Gandrīz vienāds skaits respondentu par vislabāko labdarības formu uzskata finansiālu atbalstu un brīvprātīgo darbu (attiecīgi 46 % un 43 %), tikai katrs desmitais augstāk vērtē zināšanu nodošanu. Interesanti, ka arī tie, kas par labāko labdarības formu uzskata brīvprātīgo darbu un zināšanu nodošanu, praksē tomēr vairāk ir snieguši tieši finansiālu atbalstu. Kopumā 70 % respondentu pēdējo sešu mēnešu laikā ir veikuši finansiālu ziedojumu. Ziedojuma apmērs ir atkarīgs no mēneša ienākumiem: jo augstāki ienākumi, jo lielāku summu respondents ir gatavs ziedot, bet vidēji tie ir 10 EUR. Tikai 23 % vienmēr seko līdzi tam, kā tiek izlietoti viņu ziedotie līdzekļi. Latvijas labdarim ērtākās ziedošanas formas ir ziedošanas kastītes un vienreizējs bankas pārskaitījums. Ārzemēs populārais regulārais bankas pārskaitījums Latvijā būtu ērts pagaidām tikai 10 % respondentu. 2. Ziedotājiem ir vajadzīga pievienotā vērtība Divām trešdaļām respondentu motivācija nodarboties ar labdarību rodas no prieka par pateicību. Zīmīgi, ka jaunākus cilvēkus vairāk motivē prieks par pateicību, bet ar vecumu arvien svarīgāki kļūst atbalsta saņēmēju argumenti. Ziedotājiem ir svarīgi un patīkami uzreiz saņemt pateicību par savu atbalstu. Vajadzētu ne tikai teikt paldies, bet arī izstrādāt instrumentus, kas uzdāvina ziedotājam prieka mirkli. Piemēram, tāpēc modes un izklaides centrā „Rīga Plaza” biedrība „Taureņa efekts” ir uzstādījusi Laimes koku, kam iedegas ziediņi, kad kāds izdara ziedojumu, kā arī izstrādājusi tiešsaistes veikalu www.taurenaefekts.lv, kurā pret ziedojumiem var iegādāties vērtīgas preces. Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā kļūst arvien populārāka, tāpēc noskaidrojām grupas, kuru ražojumus sabiedrība labprātāk iegādātos. Aptaujas dati rāda, ka Latvijas labdaris priekšroku dotu invalīdu, sirmgalvju un bērnunamu audzēkņu saražotajām precēm un mazāk vai vispār neatbalstītu bēgļu vai ieslodzīto, no ieslodzījuma atbrīvoto personu saražoto. Jomas, kurām visvairāk pienāktos sniegt atbalstu, pēc respondentu domām, ir medicīna, bērni un dzīvnieki. Divas trešdaļas respondentu arī uzskata, ka Latvijā vajag vairāk labdarības projektu ārpus Rīgas. Visbiežāk šim apgalvojumam piekrīt respondenti no Latgales (81 %). 3. Ziedošanas kultūra: privātpersonas uzticas vairāk, uzņēmumi ir skeptiski Latvijā pamazām veidojas ziedošanas kultūra, kas ir iespējama tikai uz uzticēšanās pamata. Piemēram, 57 % respondentu atzīst, ka uzticas labdarības organizācijām, kas vienlaikus vāc ziedojumus vairākiem mērķiem. Tikai 14 % respondentu ir bijusi slikta pieredze, ziedojot labdarības projektiem. Uzņēmēji gan ir noskaņoti skeptiskāk. 38 % no viņiem neuzticas labdarības organizācijām, kas vienlaikus vāc ziedojumus vairākiem mērķiem, kā arī aptuveni tikpat daudzi ir minējuši, ka Latvijā ir pārāk daudz labdarības projektu. Pētījums un biedrības „Taureņa efekts” pieredze demonstrē, ka uzņēmēji ir nobrieduši realizēt savus sociālās atbildības projektus tikai sadarbībā ar organizācijām, kuras māk ne tikai piesaistīt un izlietot finansējumu, bet arī radīt pievienoto vērtību pašiem atbalstītājiem, piemēram, veicināt organizācijas iekšējo komunikāciju, publicitāti, attīstīt un komunicēt zīmola vērtības. Aptaujas pilnā versija ir pieejama šeit.