Latvijas žurnālisti un redaktori: MI radīta satura atpazīšana kļuvusi par jaunu pienākumu

Olsen+Partners veiktā aptauja liecina, ka tikai piektdaļa Latvijas iedzīvotāju pozitīvi vērtē mākslīgā intelekta izmantošanu organizāciju komunikācijā. Vienlaikus 80 % aptaujāto norāda, ka ir pamanījuši MI veidotus reklāmas materiālus, ziņas un sociālo mediju ierakstus.

Arī Latvijas mediju profesionāļi ikdienā arvien biežāk sastopas ar preses relīzēm un viedokļu rakstiem, kuros saskatāmas MI izmantošanas pazīmes. Daļa žurnālistu šādus materiālus publicēšanai principiāli noraida, citi, ja ziņa pēc būtības ir vērtīga, tekstu rediģē, taču turpmāk uz konkrētās organizācijas komunikāciju raugās ar lielāku skepsi. Ko no žurnālistu atziņām būtu vērts paturēt prātā ikvienam komunikatoram?

1.Pārbaudiet MI radīto saturu

“Pagājušogad gandrīz smagi iekritu. Bija nepieciešams izveidot diagrammu no materiāla, kur pats biju apkopojis lielu datu kopu – ap 400 dažādiem cipariem. Iedevu MI nolasīt un izveidot diagrammas maketu. Izskatījās labi un pārskatāmi, gandrīz palaidu publicēšanai. Labi, ka pēkšņi pamanīju vienu nelielu kļūdu, kā rezultātā veicu skrupulozu pārbaudi. Izrādījās, ka 150 no 400 cipariem bija ieviesušās kļūdas. Tā ir briesmīga sajūta! Kopš tā laika vairs neuzticos MI šādos uzdevumos,” pieredzē dalās viens no intervētajiem žurnālistiem.

Arī citi intervētie mediju profesionāļi uzsver, ka mākslīgais intelekts var būt vērtīgs palīgs, taču akla paļaušanās uz tā radīto saturu ir riskanta. Pietiek ar vienu acīmredzami MI veidotu e-pastu, sociālo mediju ierakstu vai preses relīzi, lai mazinātos uzticēšanās gan autoram, gan organizācijai. Vienlaikus ziņu portālu redaktori atzīst, ka viņu darbā radies jauns pienākums: atpazīt MI radītu saturu, kritiski to izvērtēt un pieņemt lēmumu, vai tas ir publicējams.

2. Sargājiet savu balsi un autentiskumu

“Novēroju, ka komunicētais saturs kļūst arvien sarežģītāks, vēstījumi ir pārblīvēti ar birokrātisku vai profesionālu slengu. Rodas iespaids, ka informācijas sniedzēji nevēlas tikt saprasti vai neapzinās, cik apgrūtinoši gala patērētājam, vienkāršam cilvēkam, ir uztvert un saprast šo informāciju bez papildus paskaidrojumiem, konteksta vai „tulkojuma” vienkāršākā valodā. Uzsveru: vienkāršā, nevis primitīvā,” skaidro viena no aptaujātajām ziņu redaktorēm.

Žurnālisti atzīst, ka MI arvien biežāk rada vienādu rakstības stilu: korektu, taču bezpersonisku. Ja organizācija publicē šādus tekstus bez rediģēšanas, tā pakāpeniski zaudē savu unikālo balsi un atšķirību no citiem. Tas ilgtermiņā var mazināt gan auditorijas interesi, gan uzticēšanos.

3. Uzticiet MI rutīnu, nevis lēmumus

Visbiežāk Latvijas mediju profesionāļi MI rīkus izmanto tulkojumiem, audiofailu transkribēšanai, sarežģītu tekstu vienkāršošanai, kā arī formatēšanai.

“Esmu izveidojis vairākus aģentus, bet esmu tos saprogrammējis tā, lai es netērētu laiku uz to, ko ērti un bez kvalitātes riskiem var izdarīt MI. Piemēram, lai sazinātos ar kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, izmantoju tulkojošu transkriberi no audio uz rakstītu tekstu. Esmu to uzģenerējis ar nosacījumiem par gala rezultātu, piemēram, teksta struktūru, secību, amatu nosaukumiem un citām nozīmīgām niansēm,” skaidro viens no žurnālistiem.

Vienlaikus intervētie uzsver skaidru robežu: MI ir efektīvs palīgs tehnisku uzdevumu veikšanā, taču tas nevar aizstāt cilvēka spriestspēju, redakcionālo izvēli un atbildību par gala rezultātu.

“Ja tekstu rada MI un pieslīpē cilvēks vai otrādi, neredzu tajā problēmas. Galvenais klupšanas akmens, manuprāt, ir 100 % paļāvība uz šo tehnoloģiju, kura nav vēl līdz galam ‘gatava’ un, iespējams, nekad nebūs,” uzskata viens no aptaujātajiem žurnālistiem.

“Neviens neuzskata kalkulatoru par matemātiķi. Tāpat arī mākslīgo intelektu nevajadzētu uzskatīt par komunikatoru. Mūsu pētījums rāda, ka mediji arvien biežāk vērtē nevis to, vai organizācija izmanto MI, bet gan to, vai pēc tā izmantošanas tekstā joprojām ir saglabājusies organizācijas balss, pozicionējums un autentiskums. Ja līdz šim par kvalitātes zīmi kalpoja prasme izmantot mākslīgo intelektu, tad drīzumā par to kļūs prasme to izmantot tā, lai teksts joprojām šķistu cilvēka rakstīts,” saka komunikācijas un ietekmes aģentūras Olsen+Partners partnere un vadītāja Olga Kazaka.

2026. gada aprīlī un maijā pēc Olsen+Partners pasūtījuma sabiedriskās domas aptauju veica pētījumu kompānija “Norstat”, aptaujājot 1004 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Tam sekoja Olsen+Partners veikta 10 interviju sērija ar Latvijas lielākajos medijos strādājošiem žurnālistiem un redaktoriem.