Mediju nākotne: popularitātes sociālajos tīklos monetizācija?

Nesen piedalījos Baltijas Starptautiskās akadēmijas un interneta žurnāla Baltic-Course.com rīkotā starptautiskā apaļā galda seminārā “Mūsdienu tendences masu mediju tirgū”. Bija ne vien ļoti interesanti dzirdēt žurnālistu un izdevēju domas par šo tematu, bet tas lika arī aizdomāties, kāda ir mediju nākotne no korporatīvās komunikācijas viedokļa. Šajā sakarā gribu pieminēt divas komunikācijas speciālistu aptaujas, ko esmu veikusi pirms četriem gadiem un šā gada sākumā. Analizējot dažādus uzņēmumu izmantotos medijus un komunikācijas kanālus, es skaidri ieraudzīju, ka par dažiem korporatīvās jomas interese samazinās, bet citi kļūst arvien pieprasītāki. Piemēram, interneta forumi. 2010. gadā tajos nekad nebija komunicējuši aptuveni 30% respondentu, bet tagad — jau aptuveni 70%. Savukārt sociālie tīkli piedzīvo strauju popularitātes pieaugumu. Piemēram, Facebook 2014. gadā ik dienu sazinās 79% aptaujāto uzņēmumu (2010. gadā — 28%), bet Draugiem.lv — 52% (24%). Korporatīvā komunikācija arvien nepārprotamāk koncentrējas uz sociālajiem tīkliem. Atbildēs uz jautājumiem par to, kuros masu medijos uzņēmumi ir palielinājuši savas komunikācijas apjomu 2013. gadā un kuros plāno to palielināt 2014. gadā, tendences sakrīt: sociālie mediji, ziņu portāli, ziņu aģentūras. Vispamanāmāko savas komunikācijas apjoma samazinājumu 2014. gadā uzņēmumi plāno iknedēļas un ikmēneša preses izdevumos. Tātad portālus varam apsveikt ar daudzsološu nākotni, bet rodas jautājums, kas gaida drukātos masu medijus? Manuprāt, preses izdevumiem ir pienācis laiks sākt nopietni izmantot savā labā interneta iespējas. Piemēram, jau tagad vispopulārākie uzņēmumu profili sociālajos tīklos ir mediju profili. Apmeklētāji tos labprāt lasa, kā arī piedalās diskusijās. Pagaidām šis potenciāls tiek izmantots «pa vecam» — preses izdevuma popularitātes palielināšanai un elektroniskās versijas apmeklētāju plūsmas nodrošināšanai. Iespējams, ar laiku mediji sapratīs, ka tie var monetizēt savu sociālo tīklu profilu popularitāti, radot jaunas iespējas arī korporatīvajai komunikācijai. Varbūt tieši tas kļūs par attīstības ceļu, pa kuru dosies tradicionālie mediji. Jauno tehnoloģiju izmantošana palīdzēs stimulēt auditorijas papildu interesi un tādējādi arī komunikatorus, kas savu budžetu nes auditorijai pa pēdām. Diskusijas gaitā izskanēja Raiņa rinda «Pastāvēs, kas pārvērtīsies». Domāju, ka Latvijas masu medijiem tas pašlaik ir pats galvenais.