Neļausim lietavām novērst mūsu uzmanību no svarīgā

“2026. gada vasarā komunikācija mainās, jo parādās arvien jauni kanāli un platformas, un mainās arī sabiedrības attieksme, kam uzticamies – cilvēkam vai mākslīgajam intelektam. Darbā ar klientiem skaidri redzu, ka digitālajā troksnī uzvar princips “jo caurspīdīgāk un autentiskāk, jo labāk”. Vairāk īstuma un jēgpilnu vēstījumu, mazāk sintētikas. Tikai tā jūsu produkts un saturs spēs iekarot algoritmus un uzrunāt mērķauditoriju,” uzskata Olsen+Partners vecākā komunikācijas projektu vadītāja Laila Pastare.

 1. PR + MI = jaunais SEO?

Sabiedrisko attiecību līdzšinējie “spēles noteikumi” ir radīti cilvēku auditorijai. Diemžēl vai par laimi – arvien biežāk cilvēks savu lēmumu pieņemšanu uztic mākslīgajam intelektam (MI), tāpēc mums (komunikācijas speciālistiem un organizāciju vadītājiem) jāspēj uzrunāt arī šī tehnoloģija. Jārada tāds saturs un tāda digitālā reputācija, lai arī MI organizāciju uztvertu kā uzticamu ekspertu.

MI ir jaunā Google

Satura lietotāji, īpaši jaunā paaudze, klasiskās Google meklēšanas vietā arvien biežāk izvēlas ChatGPT un citus MI rīkus, vai arī meklē atbildes tieši sociālo tīklu platformās, piemēram, TikTok. Google galvenokārt pievērš uzmanību atslēgvārdiem, tehniskajai satura kvalitātei un hipersaitēm. Savukārt MI skatās daudz plašāk. Tam ir svarīgi:

• vai par uzņēmumu raksta uzticami mediji;
• vai uzņēmuma eksperti tiek citēti;
• vai internetā ir pietiekoši daudz kvalitatīvas informācijas;
• vai uzņēmums publicē oriģinālu saturu, pētījumus;
• vai uzņēmuma saturs ir strukturēts un skaidrs;
• vai dažādi avoti viens otru apstiprina.

PR → GEO → MI rekomendācija → agentic commerce → pirkums

Mainoties veidam, kur un kā cilvēki meklē informāciju, jāmainās arī tam, kur un kā tā tiek radīta un publicēta. Zīmola atpazīstamība nav pietiekama, ja MI pirkuma brīdī neiesaka tieši jūsu zīmolu.

SEO (Search Engine Optimization) palīdz panākt, lai Google atrastu jūsu uzņēmumu. GEO (Generative Engine Optimization) panāk, lai, piemēram, ChatGPT iesaka jūsu uzņēmumu vai produktu. Pavisam svaiga tendence – agentic commerce – panāk to, lai, MI cilvēka vietā izvēlas un nopērk jūsu produktu.

Un tomēr, tas viss sākas ar PR jeb sabiedriskajām attiecībām, kas veido bāzi, ar kuru lēmumu pieņemšanā un ieteikumu ģenerēšanā operē MI.

Olsen+Partners iesaka

Olsen+Partners īstenojusi interviju sēriju ar 10 Latvijas lielāko mediju pārstāvjiem – žurnālistiem un redaktoriem – lai noskaidrotu viņu pieredzi un attieksmi pret mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu komunikācijā. Profesionāļu vērtējums sakrīt ar sabiedrības viedokli (saite uz Olsen+Partners veikto sabiedriskās domas aptauju) – kad MI klātbūtne saturā ir acīmredzama, tad tas kaitē autora / organizācijas reputācijai.

Latvijas mediju profesionāļi savā ikdienas darbā arvien biežāk novēro, ka autoru un sabiedrisko attiecību speciālistu iesūtītās preses relīzes vai tematiskie raksti satur pazīmes, kas liecina par MI klātbūtni. Daži šādu vēstījumu publicēšanu principiāli noraida, citi, ja ziņa pēc būtības ir saistoša, veic korekcijas, taču turpmāk pret konkrēto organizāciju attiecas ar objektīvu skepsi. Vairāk lasi šeit.

2. Kas šodien veido sabiedrisko domu? Influenceru ietekme vai vara?

MI ietekmē cilvēku izvēles. Bet kas ietekmē MI izvēles? Cilvēki. Pēdējo mēnešu notikumi Latvijā un pasaulē liek uzdot jautājumu – vai influenceri joprojām ir tikai produktu vēstneši, vai arī viņi kļūst par sabiedrības viedokļu līderiem un ietekmīgiem spēlētājiem publiskajā telpā?

Latvijā robežas kļūst arvien neskaidrākas

Pēdējā laikā novēroti vairāki piemēri, kas apliecina – influenceri arvien biežāk iesaistās sabiedriski nozīmīgās tēmās.

• Pēc kiberuzbrukuma Latvijas valsts mežiem par visredzamāko (un uz dažām dienām – vienīgo) skaidrotāju kļuva tehnoloģiju satura veidotājs Elviss Strazdiņš, kamēr oficiālā komunikācija vēl tikai veidojās. Sabiedrība izjuta pateicību par influencera reakcijas ātrumu un spēju skaidrot notikušo, tikmēr drošības iestādes to saskatīja kā risku un par draudu. Kāpēc tā – neņemsimies spriest, kamēr tēma vēl karsta, bet skaidrs ir viens – ja notiek kas “liels”, kādam tas ir jāskaidro. Influenceru darbības specifika nereti ļauj daudz ātrāk reaģēt un aizsniegt auditoriju. Vai uzņēmumu vadītājiem un komunikatoriem būtu ko mācīties no influenceriem?
• Spilgts bija arī nesenais piemērs ar satura veidotāja Modra Kanovalova (@Modra olas) Brūnavas suņu lietas atspoguļošanu. Tieši influencera radītā trauksmes celšana un radītais saturs ilgstoši uzturēja sabiedrības uzmanību, veicinot plašu diskusiju par dzīvnieku tiesībām, pašvaldību rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajā regulējumā. Turpmākajās nedēļās tēma sasniedza arī politisko dienaskārtību, Saeimai skatot grozījumus par dzīvnieku tiesiskā statusa nostiprināšanu Civillikumā. Lai gan nebūtu korekti apgalvot, ka likuma izmaiņas bija viena influencera darba rezultāts, šis gadījums spilgti parāda, ka satura veidotāji arvien biežāk spēj ne tikai piesaistīt uzmanību, bet arī ilgstoši uzturēt sabiedrības dienaskārtībā sociāli nozīmīgus jautājumus.
• Arvien biežāk influenceri iesaistās arī sabiedrības veselības, bērnu tiesību un citu sabiedriski nozīmīgu jautājumu skaidrošanā, piemēram, Bērnu aizsardzības centra informatīvajās kampaņās. 

Pasaulē satura veidotāju ietekme kļūst par ekonomisku spēku

To apliecina Forbes Top Creators 2026 saraksts, kurā teikts, ka 50 ietekmīgākie satura veidotāji kopā sasniedz vairāk nekā 3,4 miljardus sekotāju, bet viņu kopējie ieņēmumi pārsniedz 850 miljonus ASV dolāru gadā. Forbes secina, ka mūsdienu satura veidotāji vairs nepārdod tikai reklāmas laukumu – viņi veido uzņēmumus, ietekmē patērētāju izvēles un nosaka kultūras dienaskārtību.

Ko tas nozīmē komunikatoriem?

Ja vēl nesen influenceri galvenokārt palīdzēja pārdot produktus, tad šodien arvien biežāk ietekmē arī sabiedrības viedokli par tehnoloģijām, politiku, veselību, drošību un citām sabiedriski nozīmīgām tēmām. Tāpēc organizācijām arvien svarīgāk kļūst uzdot sev ne tikai jautājumu "kuru influenceri izvēlēties?", bet arī "kam sabiedrība uzticas brīdī, kad nepieciešams skaidrojums, nevis reklāma?" Un vai nav tā, ka satura veidotāji kļūst par jauno “ceturto varu”?

 3. Komunikatoru olimpiskās spēles

Ja vēl nesen influenceri galvenokārt palīdzēja pārdot produktus, tad šodien arvien biežāk ietekmē arī sabiedrības viedokli par tehnoloģijām, politiku, veselību, drošību un citām sabiedriski nozīmīgām tēmām. Tāpēc organizācijām arvien svarīgāk kļūst uzdot sev ne tikai jautājumu "kuru influenceri izvēlēties?", bet arī "kam sabiedrība uzticas brīdī, kad nepieciešams skaidrojums, nevis reklāma?" Un vai nav tā, ka satura veidotāji kļūst par jauno “ceturto varu”?

Kāpēc digitālajā laikmetā cilvēki joprojām brauc klausīties dzīvas sarunas?

Paradoksāli, bet laikā, kad gandrīz jebkuru diskusiju iespējams noskatīties tiešsaistē, cilvēki joprojām izvēlas būt klātienē. Kāpēc? Jo klātienes sarunas rada to, ko digitālā vide nespēj pilnībā aizstāt – spontanitāti, neplānotas tikšanās, iespēju uzdot jautājumus un sajust kopienas sajūtu. Tieši šī autentiskā pieredze kļūst par arvien lielāku vērtību.

Kas nosaka veiksmīgu dalību festivālā?

Spēcīgs pasākuma nosaukums, vizuālā identitāte un rūpīgi izvēlēti runātāji joprojām ir pirmais priekšnoteikums, lai piesaistītu auditorijas uzmanību. Taču praksē tikpat svarīgi ir arī šķietami sīkumi – norises vieta, telpas iekārtojums, ēna karstā laikā, sēdvietas, skaņas kvalitāte un citi apmeklētāja pieredzi ietekmējoši faktori.

Tomēr viena no biežākajām kļūdām ir domāt, ka auditorija atnāks pati.

Nepietiek ar labu diskusiju – par to jāpastāsta iepriekš

Lielākā daļa organizāciju iegulda darbu pašā pasākumā, taču daudz retāk pietiekami rūpīgi plāno komunikāciju pirms tā. Cilvēkam ir svarīgi ne tikai zināt, ka diskusija notiks, bet arī saprast, kāpēc viņam tajā būtu jāpiedalās. Ielūgumi, sociālo mediju saturs, runātāju iepazīstināšana un skaidrs vēstījums par diskusijas aktualitāti jau vairākas nedēļas pirms festivāla būtiski palielina iespēju sasniegt iecerēto auditoriju.

Ko iesaka apmeklēt Olsen+Partners komanda?

• Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīkotā diskusija "Apdrošināšana – vai personisko drošību var uzlikt par pienākumu?"
• Mākslīgā intelekta centra rīkotā diskusija "Digitālā elite pret digitāli nogurušajiem – vai Latvijā veidojas jauna nevienlīdzība?"
• Centrālās vēlēšanu komisijas rīkotā saruna par balsu skaitīšanu
• Un, protams, Politiķu cepiens, kas solās būt jaudīgs.

 4. Kas padara vides reklāmu veiksmīgu?

Vides reklāma ir ļoti daudzu komunikācijas kampaņu neatņemama sastāvdaļa. Tas tāpēc, ka sabiedrība, pat, ja nelieto digitālo saturu, ar dažādu regularitāti atrodas vidē – uz ielas, autobusu pieturās, ceļu satiksmē utt. Ko mēs ņemam vērā paši un iesakām saviem klientiem, plānojot vides reklāmu?

Trīs sekundes ir viss, kas jums ir

Lielākā daļa cilvēku vides reklāmu pamana tikai garāmejot – braucot automašīnā, ejot pa ielu vai gaidot sabiedrisko transportu. Tas nozīmē, ka reklāmai jābūt saprotamai dažu sekunžu laikā. Mazāk teksta, viens galvenais vēstījums un skaidra vizuālā hierarhija gandrīz vienmēr strādās labāk nekā mēģinājums pateikt visu uzreiz.

Svarīga ir ne tikai vieta, bet arī konteksts

Efektīvu vides reklāmu raksturo ne tikai tās atrašanās vieta, bet arī tas, ko auditorija dara brīdī, kad to redz. Vai cilvēks stāv pieturā un viņam ir laiks izlasīt vairāk par saukli? Vai brauc garām ar automašīnu un tāpēc spēj pamanīt tikai kādu simbolu? Vai reklāma atrodas vietā, kur cilvēks to redz katru dienu? Konteksts bieži ir tikpat svarīgs kā pats radošais risinājums, un to ir iespējams mērķtiecīgi plānot un īstenot efektīvi, ne tikai ķeksīša pēc.

Laba vides reklāma turpina dzīvot arī digitāli

Labākās vides reklāmas nereti kļūst par saturu sociālajos medijos, un arī to var paredzēt un iekļaut komunikācijas plānā. Neparasts vizuālais risinājums, asprātīgs teksts vai drosmīga ideja mudina cilvēkus reklāmu fotografēt, filmēt un dalīties ar to, vai arī uzmeklēt konkrēto zīmolu sociālajos medijos, lai uzzinātu vairāk. Organizācijas sociālo mediju un mājaslapas saturam ir jānodrošina vides reklāmas “turpinājums” un padziļinājums.

Olsen+Partners novērojums

Jo vairāk laika cilvēkam nepieciešams, lai saprastu reklāmu, jo mazāka iespēja, ka viņš to izlasīs un sapratīs. Vides reklāmā svarīga ir vienkāršība, bet tā var būt arī radoša, jo mērķis ir panākt, lai cilvēks atceras zīmolu vai tā galveno vēstījumu un pēc tam veic attiecīgas izvēles – iegādājas produktu, pieseko sociālajos medijos, pastāsta citiem u.tml.

Arvien lielāku uzmanību izpelnās vides reklāmas, kas veidotas kā vides / mākslinieciskas instalācijas. Piemēram, soliņi parkā vai īpašas šūpoles, kas ne tikai pilda kādu praktisku funkciju, bet nes jūsu zīmola vēstījumu. Šādā veidā cilvēka saskarsme ar reklāmas objektu ir ilgāka, tātad kvalitatīvāka.

 5. Kas kopīgs FIFA un Saeimas vēlēšanām?

Lai arī FIFA Pasaules kauss un Saeimas vēlēšanas šķiet divi pilnīgi atšķirīgi notikumi, komunikācijas ziņā tiem ir daudz kopīga. Abi uz noteiktu laiku kļūst par sabiedrības uzmanības centru, ap kuru veidojas diskusijas, emocijas un milzīgs mediju saturs. Zīmoliem tas nozīmē iespēju kļūt par daļu no sarunas. Taču tikai tad, ja to dara pārdomāti.

Nepietiek būt redzamam – jābūt iederīgam

Lielo notikumu potenciāls komunikācijā ir daudz nozīmīgāks kā tikai nokļūšana sponsoru logotipu “kapsētā”. FIFA Pasaules kausa laikā uzmanību iegūst ne tikai oficiālie partneri, bet arī zīmoli, kas spēj atrast asprātīgu, autentisku un aktuālu veidu, kā iesaistīties kopējā sarunā. Pat uzņēmumi bez oficiālām sponsorēšanas tiesībām izmanto sociālos medijus, satura veidotājus un kultūras kontekstu, lai kļūtu pamanāmi.

Vienlaikus šādi notikumi atgādina arī par robežām – organizācijām jārespektē autortiesības, sponsorēšanas nosacījumi un zīmolu lietošanas ierobežojumi. Radošums nedrīkst aizstāt atbildīgu komunikāciju.

Ko tas nozīmē Latvijas organizācijām?

Līdzīga loģika darbojas arī pie mums. 2026. gada Saeimas vēlēšanas, Sarunu festivāls LAMPA vai citi plaši apspriesti notikumi rada kopīgu informatīvo telpu, kurā organizācijām ir iespēja veidot saturu un iesaistīties diskusijās, apzinoties, ka auditorija jau organiski seko līdzi ziņām par un ap konkrēto notikumu.

Svarīgākais jautājums nav: "Kā izmantot notikumu?", bet gan: "Ko vērtīgu mēs varam pievienot šai sarunai?" Tieši tāpēc veiksmīgākās kampaņas parasti necenšas par katru cenu kaut ko pateikt par aktuālo notikumu, bet piedāvā savu skatījumu, ekspertīzi vai risinājumu.

Olsen+Partners novērojums

Lielie notikumi piesaista uzmanību. Taču uzmanība pati par sevi nav vērtība – vērtību rada saturs, kas organiski papildina sabiedrības diskusiju.

Pirms radīt saturu lielā notikuma kontekstā, pajautājiet sev:

• Vai mūsu saistība ar šo tēmu ir ticama?
• Vai mēs pievienojam sarunai kaut ko vērtīgu?
• Vai mūsu vēstījums palīdz auditorijai, nevis tikai izmanto tās uzmanību?

 6. Sociālo mediju trendi

Instagrams ir pilns ar dažādu autoru veidotiem aktuālo trendu atspoguļojumiem, un tos mēs šeit neatkārtosim. Tā vietā piedāvājam ekspertīzē, auditorijas izpētē un pieredzē balstītus novērojumus, ko vērts ņemt vērā.

LinkedIn kļūst par vadītāju galveno komunikācijas platformu

Ja vēl pirms dažiem gadiem LinkedIn lielākoties kalpoja personāla atlasei un darba sludinājumiem, tad šodien tas arvien vairāk kļūst par uzņēmumu vadītāju personīgās komunikācijas platformu.

Vadītāji izmanto LinkedIn, lai skaidrotu uzņēmuma lēmumus, komentētu nozares aktualitātes, dalītos pieredzē un veidotu uzticību savai organizācijai. Arī algoritms arvien vairāk priekšroku dod personīgajam saturam, nevis uzņēmumu lapām, tādēļ vadītāju balss kļūst par vienu no nozīmīgākajiem reputācijas instrumentiem. Par pelnošu profesiju kļūst speciālisti, kas apmāca vadītājus LinkedIn satura veidošanā un ietekmes radīšanā. Arī Olsen+Partners klienti arvien biežāk pie mums vēršas ar šādu vajadzību.

Threads nostabilizē savu pozīciju

Meta platforma Threads turpina strauji augt un pamazām nostiprinās kā alternatīva platformai X (iepriekš Twitter). Atšķirībā no citām sociālo mediju platformām, Threads šobrīd veicina atvērtākas diskusijas, īsāku tekstu saturu un aktīvāku dialogu starp zīmoliem, ekspertiem un auditoriju.

Lai gan Latvijā platforma vēl tikai veido savu auditoriju, starptautiski arvien vairāk organizāciju izmanto Threads kā vietu ātrai komentēšanai, aktuālu tēmu apspriešanai un zīmola "cilvēcīgākai" komunikācijai.

Īsie video joprojām dominē, taču mainās saturs

Reels, Shorts un TikTok formāts saglabā savu nozīmi, tomēr arvien biežāk uzmanību iegūst nevis perfekti izstrādāti video, bet autentiski stāsti, ekspertu komentāri un saturs, kas rada sajūtu par īstu sarunu. Vienkārša formula, pēc kuras vadīties, veidojot gan video, gan rakstītu saturu ir: mana / manas organizācijas unikālā pieredze vai novērojums -> konteksts -> ko tas nozīmē citiem?

Olsen+Partners novērojums

Gan LinkedIn, gan Instagram algoritmi arvien biežāk priekšroku dod saturam, kurā redzami cilvēki, nevis tikai uzņēmuma vizuālā identitāte vai produktu reklāma. Aizkulises, komandas stāsti, personīgā pieredze un vadītāju viedokļi sasniedz lielāku auditoriju un rada augstāku iesaisti nekā tradicionāli korporatīvi ieraksti. Parādiet cilvēkiem savus cilvēkus!