Sociālie mediiji policijas arsenālā un atvainošanās spēks

Katram, kas uzstājas publikas priekšā, ir svarīgi zināt, kā auditorija reaģē uz dažādām prezentācijas tehnikām. Zinātnieku grupa ir izpētījusi šo jautājumu un atklājusi, ka ķeršanās uzreiz pie prezentācijas būtības ir mazāk efektīva, nekā publikas pakāpeniskā ievadīšana tēmā. Savas kompetences akcentēšana, kā arī attēlu izmantošana prezentācijā uzlabo prezentācijas efektivitāti, savukārt glaimošana auditorijai īsti nedod kaut kādu efektu. Klausītāju uzmanības atsvaidzināšanai tika arī ieteikts izziņot prezentācijas beigas.

Cits pētījums parādīja, ka statistika ir nedaudz pārliecinošāka, nekā „pliki” argumenti, taču vēl lielāku pārliecināšanas efektu

var izraisīt stāsts par kādu konkrētu cilvēku un viņa pieredzi saistībā ar aplūkojamo tematu.

Tas ir saistīts ar faktu, ka, klausoties stāstu, auditorija uztver to ne tik daudz kognitīvi, cik emocionāli.

Krīzes komunikācijas grāmatās mēs lasām, ka tad, kad uzņēmums ir pieļāvis kļūdu, tā pārstāvji var glābt situāciju ar atvainošanos. Man bija tiešām interesanti uzzināt pētījuma rezultātus, kas parādīja, ka atvainošanās tomēr neliks cilvēkiem labi domāt par jūsu uzņēmumu, bet tā palīdz mazināt klienta dusmu līmeni, kas jau ir būtiski. Iespējams, savlaicīga atvainošanās apturēs dusmīga tvīta uzrakstīšanu, kur jau var saskatīt arī netiešu saikni ar reputāciju.

Izrādās, laika gaitā tiešā pasta teksti ir kļuvuši piezemētāki un konkrētāki. Izpētot pārliecināšanas komunikācijas aspektus šajā lauciņā, pētnieki ir atklājuši, ka komforta radīšana ar komunikācijas instrumentiem (piemēram, akcentējot sava pakalpojuma vai preces drošību, risku neesamību utt.) atstāj labvēlīgāku ietekmi, nekā diskomforta radīšana (aprakstot problēmas vai draudus un piedāvājot preci vai pakalpojumu kā to risinājumu). Pamatojoties uz izpētes rezultātiem, autori piedāvā ar reklāmas tekstiem radīt klientos nevis stresu, bet gan komfortu.

Konferencē liela uzmanība tika veltīta sociālajiem medijiem. Vēlreiz pārliecinājos, ka sociālo mediju nozīme aug ļoti dažādu uzņēmumu un organizāciju darbā, šī vide labāk reaģē uz draudzīgu un mazāk formālu valodu.

Bija interesanti arī uzzināt, ka Nīderlandes policija aktīvi izmanto Twitter, lai informētu sabiedrību par aktualitātēm, kā arī uzraudzītu tās noskaņojumu, konstatētu un arī risinātu problēmas.

Konferences ietvaros norisinājās arī ļoti svarīga diskusija, kurā praktiķi un zinātnieki mēģināja saprast, kā var mazināt plaisu, kas pastāv starp viņiem. Manuprāt, šis jautājums ir ļoti aktuāls arī Latvijā: kā pētnieku paveiktais var būt noderīgs praktiķu darba pilnveidošanai, savukārt, kā praktiķi var palīdzēt pētniekiem atrast pētniecībai vērtīgus vektorus? Pagaidām jautājums paliek atklāts.