Vispopulārākie mīti par interneta medijiem sabrūk kā kāršu namiņš

Bieži gadās saskarties ar spriedumiem par interneta medijiem, kas ir acīmredzami aplami, taču par to ir gandrīz neiespējami pārliecināt sarunbiedru. Par laimi, ir atradies lietpratējs ar ilggadēju pieredzi, kas pelnīti var saukties par plašsaziņas līdzekļu analīzes ekspertu, kurš ir atspēkojis vairākus kļūdainus apgalvojumus. Tātad šodien es gribētu būt Tonija Heila (Tony Haile vada analītisko uzņēmumu Chartbeat, kas strādā ar vairāk nekā 4000 apgādu un plašsaziņas līdzekļu datiem) rupors un atspēkot vairākus plaši izplatītus maldīgus uzskatus. 1. mīts. Pageviews, tas ir, lapas skatījumu skaits, ir pilnīgi precīzs un reprezentatīvs mērīšanas paņēmiens. Diez vai ir kāds, kas nav dzirdējis apgalvojumu: «Šis ziņu portāls ir ļoti populārs, jo tā lapas tiek skatītas ļoti bieži, tātad to lasa daudz cilvēku.» «55 % lapas apmeklētāju pavada tīmekļa vietnē mazāk par 15 sekundēm,» norāda Tonijs Heils, «tāpēc ir jāpievērš uzmanība nevis tam, cik cilvēku ir lasījuši rakstu «X», bet gan cik daudz laika viņi tam ir veltījuši!» 2. mīts. Panākumu atslēga ir kliedzošs un uzkrītošs virsraksts. Tiek uzskatīts, ka virsrakstam ir jāpiesaista uzmanība un jābūt pēc iespējas kliedzošākam. Taču, izanalizējuši 580 tūkstošus Amerikas plašsaziņas līdzekļu rakstu, Chartbeat darbinieki noskaidroja, ka raksti, kuru virsrakstos bija vārdi «Top», «Best», «Nude», «Biggest», «Positions» un citi tādā pašā stilā, izrādījās tie, uz kuriem ir noklikšķināts visbiežāk, bet kas ir lasīti visīsāko laiku. Savukārt jaunākās ziņas, kuru virsrakstos bija ietverti vārdi «Obama», «Snoudens» un «Sīrija», tika lasītas visilgāk. 3. mīts. Nav svarīgi, cik ilgi rakstu lasa. Pats galvenais tomēr ir klikšķu skaits. Fakti liecina, ka tad, ja raksts ir piesaistījis lasītāja uzmanību ilgāk par trim minūtēm, pastāv divreiz lielāka varbūtība, ka viņš atkal apmeklēs šo mājaslapu, nekā tad, ja viņš ir lasījis rakstu tikai vienu minūti. «Tieši tāpēc redaktori, kas skaita tikai skatījumus, ignorējot to, cik ilgi raksts ir lasīts, automātiski zaudē šajā spēlē, jo viņiem nav objektīva priekšstata par to, kuri temati patiesībā ir populāri lasītāju vidū,» paskaidro Chartbeat vadītājs. 4. mīts. Ja kāds ir kopīgojis rakstu sociālajos tīklos, tas nozīmē, ka viņš rakstu ir izlasījis un viņam tas patika. Tiek uzskatīts, ka, jo vairāk ziņa tiek «laikota» un «šērota» sociālajos tīklos, jo vairāk cilvēku to patiešām ir izlasījuši un augstu novērtējuši. Tomēr praksē, izanalizējot 10 tūkstošus «Patīk» un pārpublicējumu, atklājās, ka rakstam, kuru patiešām bija izlasījuši visvairāk cilvēku, bija mazāk par 100 atzīmēm «Patīk» un mazāk par 50 tvītiem. Savukārt rakstu, kuru visbiežāk kopīgoja un atzīmēja kā iepatikušos, patiesībā bija izlasījuši piecas reizes mazāk cilvēku nekā pirmo. 5. mīts (mans iecienītais). Labāk samaksāt par reklāmas rakstu, uzrakstīt atklātu slavinājumu savam uzņēmumam vai precei un katrā ziņā tikt nopublicētam kārotajā ziņu portālā nekā sagatavot paziņojumu presei. Patiesībā tikai trešdaļa lasītāju reklāmas saturam velta vairāk par 15 sekundēm, un nevajag domāt, ka lasītājs nepamanīs neslēpto vēlmi viņam kaut ko pārdot, pat ja jūsu raksts nav atzīmēts kā reklāma. Turklāt tikai 24 % aizritinās lapu līdz raksta beigām. Savukārt parastu ziņu (kas var būt arī nopublicēts paziņojums presei) līdz galam aizritina 71 % lapas apmeklētāju, un divas trešdaļās tai velta vairāk par 15 sekundēm. Žēlojoties par ziņu dzelteno saturu, visai bieži gadās dzirdēt atbildi, ka tāds ir pieprasījums. Tomēr gribas ticēt, ka Amerikas kolēģu pieredze ir piemērojama arī Latvijas apstākļos, un tāpēc nevajag uzskatīt lasītājus par sliktākiem nekā viņi patiesībā ir. Intelektuāls saturs joprojām ir pieprasīts, tikai rodas jautājums analītiķiem, kā viņi mēra rakstu un ziņu portāla kopumā popularitāti. Vairāk informācijas par pētījumu ir šeit.