Zelta āmura efekts

Šogad man bija tas gods strādāt starptautiskā reklāmas festivāla Golden Hammer žūrijā, vērtējot darbus sabiedrisko attiecību kategorijā. Vēlos dalīties iespaidos par tendencēm, kuras man izdevās pamanīt vērtēšanai iesniegtajās kampaņās un diskusijās ar kolēģiem. Neiedziļināšos pašsaprotamās un jau daudzkārt apspriestās tendencēs, kas ir saistītas ar kārdinājumu publikāciju un pieminējumu sociālajos tīklos skaitu uzdot par kampaņas rezultātu, kā arī obligāto sociālo mediju iekļaušanu katrā kampaņā. Es skaršu tās tendences, kas mani īpaši ieinteresēja. Svarīga tendence, ko es ievēroju integrētajās kampaņās, ir sabiedrisko attiecību stratēģijas prioritāte un reklāmas instrumentu, kas taktiski palīdz paust ideju, pakārtotā loma. Mēs esam pieraduši biežāk redzēt apvērstu integrēto kampaņu modeli: dominē reklāma, bet sabiedriskās attiecības to tikai atbalsta. Pretējs pavērsiens šķita interesants un negaidīts ne vien man, bet arī kolēģiem no citām valstīm. Šo tendenci mēs saskatījām, piemēram, filmas «The Guide» kampaņā. Vēl kāda tendence, par kuru vienā balsī runā kolēģi no vairākām valstīm, ir tradicionālo mediju agrākās ietekmes zudums. Iedzīvotāji tos retāk izmanto un mazāk tiem uzticas. Taču tas izrādījās ne tik pašsaprotami. No vienas puses, mēs patiešām redzam, ka arvien vairāk kampaņu izvairās no tradicionālo mediju izmantošanas tīrā formā. No otras puses, sabiedrisko attiecību kategorijā visvairāk zelta balvu un Golden Hammer 2015 Grand Prix saņēma televīzijas RGB sociālā kampaņa, kas ne vien spēja aktualizēt svarīgu sociālo problēmu, bet arī mainīt iedzīvotāju uzvedību, kā arī valdības retoriku un lēmumus. Arī citu godalgoto kampaņu ir īstenojusi televīzija. Tas ir svarīgs signāls, ka tomēr ir pāragri norakstīt tradicionālos medijus jautājumā par to ietekmi uz auditoriju. Cits interesants aspekts bija netriviāla pieeja auditorijas uzmanības piesaistīšanai, ietverot kampaņā kādu provokāciju un izaicinājuma momentu (var atcerēties kaut vai #icebucketchallenge, kas bija veidota pēc šāda principa). Konkursa dalībnieku vidū manu uzmanību uzreiz piesaistīja kampaņa «Like from Leo», kas ambiciozi paziņoja, ka vēlas pievērst ANO vēstnieka klimata pārmaiņu jautājumos Leonardo di Kaprio uzmanību Ostaškovas vides problēmām, pēc tam vietnē Indiegogo savāca 15 tūkstošus dolāru un par šo naudu izvietoja reklāmas plakātu Leonardo di Kaprio mājas priekšā. Šī kampaņa ietver tik daudz spēles elementu un ir tik pārgalvīga, ka ļaudis labprāt tai sekoja līdzi, rakstīja par to un atbalstīja. Kampaņa ne vien sacēla lielu troksni, bet arī deva praktiskus rezultātus: pilsētas vadība izvietoja konteinerus atkritumu šķirošanai un ieviesa skolās vides stundas. Tomēr ir iespējams ar radošu pieeju pārvērst pat pilnīgi nopietnus, nodeldētus un garlaicīgus tematus. Festivāla gaitā es daudz domāju par satraukumu, ko novēroju sabiedrisko attiecību jomas kolēģu vidū, ka reklāmisti sāk atņemt maizi pīāristiem, piedāvājot sabiedrisko attiecību pakalpojumus. Manuprāt, tagad klienti nāk uz aģentūru nevis pēc konkrētiem instrumentiem, bet gan pēc problēmas vai uzdevuma risinājuma. Tieši aģentūrai ir jādiagnosticē problēma un jāizraksta pareizā recepte. Iespējams, tajā būs šis tas no reklāmas, kaut kas no sabiedriskajām attiecībām, vēl kaut kas no notikumu tirgvedības. Un vairs nav nozīmes, kāda aģentūra izraksta šo recepti: reklāmas vai sabiedrisko attiecību. Mums visiem ir pienācis laiks kļūt par komunikācijas aģentūrām. Turklāt ir svarīgi raudzīties uz komunikācijas jomu samērā plaši. Galu galā pats galvenais ir izrakstīt tādas receptes, kas palīdz klientiem.